|
Governu korije (halós fali) notisia konabá sosa
kilat-musan ba Polisia Nasional Timor-Leste, 8 fulan Jullu
tinan 2005
Jornal "The Australian" fo-sai notisia ida iha edisaun
ohin nian, loron 7 fulan Jullu tinan 2005, konabá fornese
kilat-musan ba iha Polisia Nasional Timor-Leste nian (PNTL), hanesan
informasaun hirak ne'ebé falsu no presija fo esklaresimentu
ruma.
Hanesan desizaun Primeiru Ministru, Mari Alkatiri nian, atu atribui
ba empreza Cavalo Bravo atu fornese kilat-musan ba iha PNTL, ida
ne'e la lós. Tuir sub-direktor Gregório Silva, nu'udar
responsavel ba Divizaun Aprovizionamentu Ministerio do Plano e
das Finanças nian (hanesan órgaun ne'ebé
responsavel ba atu sosa sasan ba Governu), empreza Cavalo Bravo,
iha tinan 2002, manan konkursu públiku internasional ida
konabá atu fornese kilat-musan ba Força de Defesa
Timor-Leste (FDTL). Iha konkursu ida ne'e, empreza lima maka tuir.
Empreza Cavalo Bravo hato'o proposta ida katak kilat-musan ida
folin centavo 12 dolar amerikanu ne'ebé ki'ik liu kompara
ho empreza seluk ne'ebé hetan segundu lugar. Tuir regra
konaba funsionamentu iha Divizaun Aprivizionamentu nian, katak
bele halo fali kontratu ho empreza ida ne'ebé maka bele
fo ekipamentu ho maneira ida satisfatoriu (di'ak liu), nune'e
hili fali empreza ne'e hodi hola konta entrega buat sira ne'e,
la'os deit ba FDTL iha tinan fiskal 2003/04, maibé mós
ba PNTL, iha tinan 2004/05. Liu hosi mekanismu renovasaun kontratu
nian maka Cavalo Bravo hatan ona atu iha tinan ida ne'e bele fornese
ba PNTL kilat-musan rihun atus tolu (rihun 300) ne'ebé
maka ho kalibre 5.65mm ho kartuxu boot no kilat-musan rihu hat
nulu (rihun 40) ho kalibre hanesan iha kartuxu ki'ik ho folin
kilat-musan ida centavo 37 dolar amerika, no hotu-hotu hamutuk
kusta dolar 125.800. Tuir Gregório Silva, "situasaun
ida hanesan hetan mos iha lei nia laran, situasaun ne'e transparente
no la iha monopoliu hosi governu ida ho empreza Cavalo Bravo"
Hosi fatin seluk tuir direktor-jeral Ministerio do Plano e das
Finanças nian, António Freitas, hahalok atu sosa
kilat-musan ne'e "tama mós iha orsamentu" no
hala'o tuir regra hirak ne'ebé maka hatur ona ba iha Orsamentu
Estadu nian. Ministro Interior, Rogério Lobato, ne'ebé
maka kaer PNTL, husu atu kilat-musan sira ne'e bele sosa ona,
Ministerio do Plano e das Finanças fo autorizasaun no nune'e
servisu sira, hodi haré katak ida ne'e tama iha orsamentu
(ho valor folin as liu ida ne'ebé maka ikus mai tama iha
kontratu nia laran), bok-an hala'o mekanismu sosa buat hirak tuir
lei nian. Konaba ida ne'e sira husu ba iha empreza ida ne'ebé
maka uluk hala'o ona servisu hirak hanesan ne'e.
Chefe Estado Maior General FDTL, brigadeiro-general Taur Matan
Ruak, nega katak buat ne'ebé hakerek iha notisia ne'e la
lós, katak empreza Cavalo Bravo, nu'udar empreza ne'ebé
primeiro-ministro nia alin maka kaer, hetan mandato atu sosa hodi
uza Estadu Timor nia naran ekipamentu militar liu-liu hanesan
tanki funu, ró funu tuir Sekretário Defeza Estadu,
Roque Rodrigues hateten katak, prioridade ba nasaun laós
atu sosa tanki funu nian ka helikópteru: "Ladiak atu
oras ne'e koalia kona bá atu sosa tanki funu nian. Daudaun
ne'e presiza liu-liu atu haré oinsá buka atu hamenus
kiak, hadia'a kondisaun moris veteranus Falintil, feto faluk no
oan kiak sira nian
Ita la sosa armamentus (kilat funu nian)
wainhira seidauk hala'o estudus nebé bele hatudu katak
iha ameasas. Ita laós gastador"
Roque Rodrigues hatutan tan: " Nasaun ida ne'e hatudu ba
mundu internasional katak nia ukun diak. Tanba minarai, Primeiru-Ministru
lida hó osan dólar USD rihun ba rihun. Ladiak wainhira
tan de'it osan dólar atus ruma, bele hafoer nia naran.
No nia tenik tan katak Kuda Fuik la reprezenta Estadu: Impreza
ida ne'e la monopóliu mandatu nebé de'it husi Governu
Timor. Hau hateten lolós katak lae".
Ministru Interior Rogério Lobato hateten katak, PNTL maka
presiza sosa munisoens (kilat musan) atu hala'o polísia
sira nia knar, wainhira forsa Seguransa Nasoens Unidas dada an
hosi Timor-Leste: "Dado" "downsizing" Nasoens
Unidas nian, nasaun Timor-Leste teinki okupa pozisaun ruma. Ita
teinki prepara ita nia forsa husi meius nebé maka ita iha,
no ita mós teinki tiru dala ruma. Hala'o treinu hó
kilat, iha karreira tiru, nebé hotu-hotu sei kokok hodi
fó tiru uitoan. Kilat sira teinki iha kilat musan no forsa
sira teinki iha treinu beibeik hodi nune'e, bele kaer (uza) kilat
hó seguransa."
Númeru hirak nebé maka hakerek iha notísia
kona bá kuadru PNTL mós lalós. Daudaun ne'e
elementus PNTL hamutuk 2.977 (rihun rua atus sia hitunulu resin
hitu), nebé 292 (atus rua sianulu resin rua) nu'udar elementus
nebé maka halo parte iha Unidade Patrullamentu Fronteira
nian; elementus 217 (atus rua sanulu resin hitu) halo parte Unidade
Intervensaun Rápida; elementus 82 (ualunulu resin rua)
haloparte iha Unidade Rezerva Polísia nian; no elementus
152 (atus ida limanulu resin rua) halo parte iha Unidade Seguransa
Pessoal. Elementus hirak ne'e hotu Nasoens Unidas maka forma hela.
Kooperasaun internasional hó Polísia Timor-Leste
maka'as tebes. Hanesan ezemplu, ajentes PNTL daudaun ne'e hetan
treinu husi responsável polisial Autrália no Reinu
Unidu nian.
Ida ne'e ba dala rua ona maka jornalista Mark Dodd fó
sai notísia nebé lalós no nia merese atu
hetan akuzasaun. Iha tinan 2003 atu remata, nia hateten katak
Estadu timorense atu sisa kilat funu nian husi Koreia Norte. Hafoin
ikus mai, hatene fali katak buat hirak nebé maka nia hateten
lalós.
|