Bem Vindo Primeiru Ministru Mari Alkatiri Governo Timor-Leste Komunikados Imprensa nian Plano ba Desenvolvimento Nasional

 


FILA FALI BA ÍNDISE KOMUNIKADOS IMPRENSA NIAN

Primeiru-Ministru vizita Noruega, Finlândia,Komisaun Europeia, Béljika no Portugal, 20 fulan Maiu tinan 2005

Primeiru-Ministru Timor-Leste nian, Mari Alkatiri, hahú iha Domingu, loron 22, hiit-an ba iha paíz ha'at iha Europa no mós ba iha instituisaun komunitaria nia sede balu (Bruxelas). Objektivu prinsipal vizita xefe Ezekutivu nian ne'e atu hala'o sorumutuk ho responsável politiku Noruega, Finlândia, Komisaun Europeia, Beljika no Portugal nian hodi hametin liu tan kooperasaun entre Timor-Leste ho paíz parseiru ba dezenvolvimentu nian balu.

Iha Oslo, kapital Noruega, loron 24 fulan Maio, Primeiru-Ministru sei hasoru-malu ho ninia homologu, Kjell Magne Bondevik, no sei kontakta ho membru Governu nian sira seluk. Loron 25, iha Noruega mos, Mari Alkatiri sei hola parte iha seminariu ida iha Banco Central Noruega nian kona ba "Norway Plus" ( naran nebé ema tau hodi bolu Fundo Minarai Timor nian, nebé sei hahú aplika iha loron 1 fulan Jullu no sei halo
administrasaun ba reseita hosi esplorasaun rezerva gas natural no Minarai iha Tasi Timor, no mós atu koalia kona ba oinsá hadia fundu Noruega nian). Iha loron 26 fulan Maio, Xefe Ezekutivu timor nian ne'e sei hola parte iha seminariu ida kona ba Kompañia Nasional Minarai nian. Nu'udar pontu prinsipal iha Primeiru-Ministru nia ajenda maka kona ba "kestaun hala'o jestaun ba fundu hirak ne'ebé hetan hosi esplorasaun gas no minarai no apoiu hosi Noruega iha sektor enerjia nian"

Iha Finlândia, iha loron 27 fulan Maiu, Primeiru-Ministru sei hasoru-malu ho xefe Ezekutivu , Matti Vanhanen, no sei han meiu-dia ho ministru negosiu estranjeiru, Ekki Tuomioja. Tuir Primeiru-Ministru buat nebé prinsipal iha vizita ida ne'e maka atu "identifika área foun ruma iha kooperasaun bilateral nebé maka rai Finlândia bele hala'o iha Timor-Leste, liu-liu iha área kona ba hanorin iha Universidade nian".

Vizita ba instituisaun komunitaria nian sira sei hala'o iha loron 30. Presidente Komisaun Europeia nian, ema portugues, José Manuel Durão Barroso, maka sei simu Mari Alkatiri, tuir mai hodi han hamutuk iha servisu fatin. Tuir mai sei hasoru malu ho Louis Michel komisariu ba Dezenvolvimentu no Ajuda Humanitaria nian, hosi rai beljika. Iha ne'e sei koalia, la'os de'it kona ba ratifikasaun akordu troka komersiu nian nebé país Azia, Karaíbas no Pasifiku no Uniaun Europeia tama iha laran, hanaran Cotonou (kapital Benin), maibé mos sei koalia kona ba apoiu finanseiru hosi Uniaun Europeia ba Timor-Leste.

Iha loron 31 fulan Maio, Primeiru-Ministru nia delegasaun iha ona programa atu hasoru-malu ho ulun bo'ot Reino Unido Beljika nian, hanesan ninia homologu Guy Verhofstadt. Xefe Ezekutivu sei buka atu oinsá maka Estadu Beljika nian bele fó nafatin apoiu investimentu ba Timor-Leste iha área edukasaun, ambiente no formasaun profisional.

Vizita ofisial ba Portugal sei hala'o iha loron rua nia laran ( hahú iha loron 2 no 3 fulan Juñu, atu nune'e iha loron 1 no 4 sei uza atu hala'o program privadu). Iha loron 2, xefe Ezekutivu timor nian sei hasoru malu ho Primeiru-Ministru Portugal, José Socrates, nebé tuir mai sira nain rua sei iha almosu de traballu ida. Primeiru-Ministru sei hola parte mos iha konferensia ida iha Fakuldade de Direitu Universidade Lisboa nian nebé sei koalia kona ba tema "Dezafiu atu harí Estadu de Direito Democrático". Primeiru-Ministru sei hasoru malu mos ho Presidente Republika, Jorge Sampaio, hodi han hamutuk iha kalan.

Iha loron tuir mai, Primeiru-Ministru sei iha pekenu almosu hamutuk ho emprezariu Portugal no sei hola parte iha sorumutuk ida hosi Konsellu Konsertasaun Permanente Komunidade Paíz Lian Portugés (CPLP), nebé hala'o liu-liu atu simu delegasaun timor nian. Iha loron 3 fulan Juñu, Primeiru-Ministru sei vizita Asembleia Republika no sei iha almoço hamutuk ho presidente Fundação Oriente, Carlos Monjardino. Iha kalan Primeiru-Ministru sei hi'it-an ba Fundação Mário Soares, hodi hasoru malu ho presidente Republika ida uluk, no sei koalia iha konferensia ida kona ba :reseita minarai nian no dezenvolvimentu ba Timor-Leste".

Iha loron 4, Primeiru-Ministru sei hasoru malu ho reprezentante hosi komunidade timor oan sira.

Iha Portugal, Primeiru-Ministru sei buka atu "hametin tan relasaun diak entre Estadu rua ne'e". Primeiru-Ministru sei husu apoiu hosi Governu Lisboa nian iha "area kooperasaun Judisiaria, hanesan iha kampo kriminal" no hakarak mos husu "atu hadi'a diak liu tan kooperasaun iha formasaun kuadru timor nian".

Maski Primeiru-Minsitru liu tiha ona hosi Portugal iha loron 16 fulan Outubro, tinan 2002 liu ba hanesan vizita servisu nian, maibé vizita ida n'e hanesan vizita primeira vizita ofisial ba Lisboa.

Iha loron 5 dader-san sei fila hikas mai Timor-Leste. Hein katak Primeiru-Ministru sei to'o iha Dili iha loron 7.

Loron

Noruega : 23 - 26 Fulan Maiu
Finlândia : 26 - 29 Maiu
Bruxelas : 31 Maiu
Beljika : 31 Maiu
Portugal : 31 Maiu to'o 5 Juñu


Komitiva

Iha vizita ba Noruega sei hola parte iha delegasaun Primeiru-Ministru nian maka: Ministra do Plano e das Finanças, Maria Madalena Brites Boavida; Secretário de Estadu do Turismo, Ambiente e Desenvolvimento, José Teixeira; Deputado José Lobato;
Deputada Adalgiza Magno;
Director-geral Autoridade Bancária no Pagamento nian, Abrão de Vasconcelos;
Gestor Projecto ba Minirai NORAD/NDP nian, Geir Ytreland;
Director Recursos Naturais, Amândio Soares.

Primeiru-Ministru halo viajen ba Finlândia hamutuk ho:
Ministra ba Planu no Finansas nian, Maria Madalena Brites Boavida;
Sekretário Estadu ba Turismo, Ambiente no Desenvolvimento, José Texeira.

Sira nebé akompaña Primeiru-Ministru iha sorumutuk ho responsáveis instituisaun Uniaun Europeia no mos ho responsável Beljika nian maka:
Ministru Estadu ba Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, José Ramos Horta;
Ministra ba Planu no Finansas nian, Maria Madalena Brites Boavida;
Sekretáriu Estadu ba Asuntus Parlamentares, Antoninho Bianco;
Vice-Ministra ba Edukasaun, Kultura, Juventude no Desporto, Rosália Corte-Real;
Sekretário Estadu ba Turismo, Ambiente no Desenvolvimento, José Teixeira;
Assessora ba Promoção Igualdade nian, Domingas Fernandes Alves.

Númeru

Noruega nu'udar sexto país ( la konta ho organizasaun seluk) nebé hala'o investimento maka'as iha Timor-Leste. Hanesan parseiru denzenvolvimentu nian, tulun ona ho projectus sura hamutuk osan dólar amérika 41.308.129 (tuir dadus nebé hetan hosi konferensia país doadores sira nebé hala'o iha Dili, iha fulan Abril liu ba, kona ba projectu nebé hala'o tiha ona ka sei hala'o hela, no hirak nebé fó sai tiha ona hosi Ministério Plano no Finanças). Área hirak nebé Noruega kaer iha Timor-Leste maka hanesan: área enerjia, edukasaun, no formasaun profissional ba saúde. Populasan Rai Noruega nian hamutuk iha tokon 4 ho balu no iha produto Interno Bruto (PIB) hamutuk osan dólar amérika 40.000 per capita".

Finlândia okupa fatin 19o iha tabela países no organizasens internasionais nebé fó kontribuisaun liu ba Timor-Leste. Remata fulan Abril, Estadu Finlândia nian fó ona osan mai Díli sura hamutuk dólar amérika 16.884.124 (tokon sanulu resin nen, rihun atus ualu, ualu nulu resin ha'at, atus ida rua nulu resin ha'at) liu-liu iha kontribuisaun ba orsamentu país nian no iha investimentu nebé haré liu ba formasaun profisional. Repúblika Finlândia nia populasaun hamutuk ema tokon 5,2 no ho produto Interno Bruto hamutuk osan dólar amérika 29.000 (rihun rua nulu resin sia) per capita".

Uniaun Europeia, liu hosi Komisaun Europeia hanesan kuartu doador nebé bo'ot liu iha Timor-Leste, fó tulun ho osan dólar amérika 177.197.327 (tokon atus ida hitu nulu resin hitu, rihun atus ida sia nulu resin hitu, atus tolu rua nulu resin hitu). Área prinsipal nebé Komisaun Europeia (Primeiro-Ministro Portugés ida uluk, José Manuel Durão Barroso maka sai nu'udar Presidente) hala'o ona investimentu iha Timor-Leste kona ba Edukasaun, ai-han, saúde, órgaun Estadu nian, fó tulun humanitáriu no agrikultura.

Béljika fó tulun ona ba Timor- Leste ho osan dólar amérika 1.251.611 (tokon ida, rihun atus rua lima nulu resin ida, atus nen sanulu resin ida). Béljika, rai Europeu ki'ik oan ida hanesan doador 32o nebé fó ona osan ba kofre Timor-Leste nian liu-liu ba área kona ba justisa (hanesan mos Portugal fó). Rai ne'e nia populasaun sura hamutuk ema tokon 10, 3 (tokon sanulu, rihun tolu) no hetan Produto Interno Bruto hamutuk osan dólar amérika 30.600 (rihun tolu nulun, atus nen) per capita.

Portugal nu'udar asistente finanseiru prinsipal ba Timor-Leste. Remata fulan Abril, país ida ne'e fó ona tulun ba Timor-Leste sura hamutuk osan dólar amérika 199.240.207 (tokon atus ida sia nulu resin sia, rihun atus rua ha'at nulu, atus rua hitu) atu hala'o dezenvolvimentu projektu iha área oioin hanesan agrikultura, komunikasaun sosial, edukasaun, apoiu judisiáriu, formasaun profisional, saúde, tulun humanitáriu no apoiu orsamental. Repúblika Portuguesa iha nia populasaun sura hamutuk tokon 10,5 (tokon sanulun ho balu) ho Produto Interno Bruto hamutuk osan dólar amérika 17.900 (rihun sanulu resin hitu atus sia) per capita".

Dili, loron 20, fulan Maiu, tinan 2005


© 2004, eventuation. Direitus hotu hotu rezervadu.